Varbūt.

Man nav ko teikt.

Man nav neviena, kuru varētu

Ar kaut ko apsveikt.

Visi tik sasodīti aizņemti.

Visi skrien.

Varbūt. Es varētu būt.

Tā, kas citiem liek kājas priekšā,

Kad viņi skrien.

Nē. Šis amats jau ir aizņemts.

Tad varbūt. Es varētu būt.

Es varētu viņiem skriet līdzi.

Un jautāt: “Priekš kam?”

Nu varbūt.

Vajag vienkārši būt.

Saprast, ko citi jūt.

Tas nav slikts amats.

Pret visu to.

Māt, iedod man poti, pret trakumsērgu.

Nē, ne pret to. Pret globālo.

Māt, tie cilvēki ir traki.

Viņi kož viens otram. Un arī man.

Māt, iedod man poti.

Pret sirdi salauztu.

Māt, viņi nezina kas ir mīlestība.

Es esmu slimais bērns.

Es nelūdzos, lai mani žēlo.

Es tikai vēlos saņemt poti,

Lai kļūtu imūnai pret visu to.

( Drūms laiks manā dzīvē ) 2007. gads, laikam.

Tā ir mana jaunā dzīve vai tomēr, kas vienmēr? Sēžu mājās. Mājās, mājās. Norisinās Kaut kāds tur Starptautiskais tautu festivāls. (Apbrīnojams valodas lietojums) Man pat ir nauda. Nav vēlēšanās. Ir noskaņojums nolikt eksāmenus un tikai tad dzert. Ko es tagad darītu, ja nebūtu viena? Uz šāda veida jautājumiem atbildēšu vēlāk.

Klausos Bītlus. Apstrādāju fotogrāfijas. Jāpalasa grāmata.

Beidzot man ir šī mūzikla saundtreks. Es gribētu būt hipijs. Vakar no rīta dziedāju “Imagine.” Savādi, ka tieši šo filmu ir nācies noskatīties kinoteātrī. Tas viss laikam Bono dēļ. Drīzāk tas viss Ievas dēļ. Tā bija tā nedēļa, kuras laikā es skatījos mūziklus. Otrs laikam bija Sweeny Todd: The demon barber of the fleet street. Un otrs man patika labāk. Dodu priekšroku melnajam humoram un asinīm, nevis salkanam mīlas stāstam ar laimīgām beigām. Otrajā filmā nekādu laimīgu beigu nebija. Varbūt ir laiks mainīt savus uzskatus. Nāve tomēr ir, kas labs. Jocīgi, neviens no maniem uzskatiem šajā brīdī netika mainīts. Varbūt ir jāmirst, lai saprastu kas ir dzīve. Vispār jau vienīgais, kas spēj saindēt dzīvi ir naids. Atriebības alkas pēc kurām paliek tukšums. Es zinu.

*Lucy in the sky with diamonds.

Pirms kāda laika, izlasīju “Apziņas parazītus.” Tas ko sapratu tajā laikā, ir graujošs. “Graujošs” labā nozīmē. Ne vienmēr iznīcība un graušana ir slikta zīme. Dažādu prāta robežu sagraušana ir svēta lieta. Jo prātam nav robežu. Tām nav jābūt. Šie iedomātie kavēkļi, mūs aizkavē, lai saprastu. Mēs spējam tieši tik cik mēs spējam. Mēs tikai nezinām cik mēs spējam.

Mūsu prāts. Mūsu apziņa ir kā milzīga, supermašīna, kuras funkcijas ir neierobežotas. Ir muļķīgi tas, ka vienīgais ko mēs spējam ar to izdarīt ir saskaitīšana un atņemšana. Mēs izmantojam šīs supermašīnas iespējas, lai veiktu niecīgu daļu tā, ko varētu paveikt. Tas pat nav muļķīgi. Tas nāk no zināšanu trūkuma, pašiem par sevi, no cilvēku aprobežotības. No cilvēces aprobežotības. Mēs par to nekaunamies, bet vajadzētu. Tikai nojaucot šīs robežas, mēs būsim visuma pavēlnieki. Jo mēs esam radīti, lai tādi būtu. Mēs tādi esam. Ir jāpamostas, beidzot.

Autors- Colin Wilson (Kolins Vilsons) savā darbā “The mind parasites” (Apziņas parazīti) izdota 1967. gadā, pauž domu, par to, ka “Apziņas telpā” MĪT, kas nezināms. Parazīti, kas neļauj sasniegt šīs atklāsmes. Atklāsmes, kuras mums jau sen ir vajadzīgas. Darbā aprakstīta cīņa ar šiem “apziņas parazītiem” kurā piedalās vairāki personāži. Aprakstīt tos, man nav vēlmes. Šī nav nekāda anotācija grāmatai. Bet fakts, ka galvenais grāmatas varonis, atklājot to, kas pietuvina viņu pašam galvenajam. Atklāsmēm. Atsvešina viņu no cilvēces. Dažkārt varbūt ir labāk, zināt mazāk.

No sākuma pastāv, milzīga cīņa par cilvēci. Tad tā pārtop, viena cilvēka cīņā, pašam ar sevi. (just like usually.)

Ir viegli sadoties rokās un pateikt “Ardievu” pagātnei. Bet tādējādi mēs iznīcinām daļu no sevis. Bez pagātnes mēs šeit tagad nestāvētu un par to nedomātu. Iznīcināšana protams ir viegla. Nav pārāk sarežģīti salauzt smilšu pili. Ir grūtāk to uzcelt. (Priekš kam gan vajadzīgas smilšu pilis?) Mums jāuzceļ īstas, mēs sakām sev. Bet arī īstas pilis sagraut ir viegli. Priekš kam mums sagrautas pilis? Priekš kam mums vispār pilis?

Samierināties ar sevi. Atrast sevi. Lūk. Ir debess virs galvas. Ir kosmoss, kas mums palīdz. Tikai jāpalūdz.

You don’t have to be naked to be sexy. [Nicole Kidman]

Es nebiju skaista. Ne tad, kad biju maza. Augu kā puišelis un tā arī uzvedos. Biju līdz nelabumam kautrīga, bet ar augstu pašvērtējumu, bez šaubām ar kaudzi kompleksu. Nesapratos ar meitenēm. Fiziski attīstījos lēnāk nekā pārējās vienaudzes, kas mani iedzina kompleksos. Mani apsmēja. Par mani ņirgājās meitenes. Tomēr puišiem es vienmēr patiku. Es vienkārši cerēju, ka tas pāries un es izaugšu. Man nebija ne mazākās nojausmas, kas sanāks no manis un kā es izskatīšos.

Taču tagad. Es saprotu, par ko runā Nikola Kidmena. Dīvainā kārtā izrādījās, ka manī ir spēks. Savādi, ka no tādām meitenēm izaug tādas sievietes, kā es. Tas pat nav dīvaini. Tā tam ir jābūt. Tikai uz to raugos citādi, tagad.

Meitenes sapņo būt modeles. Nēsā kleitiņas. Spēlējas ar lellēm. Prasa padomus mātēm. Tiecas uz saviem sieviešu “ideāliem.” Domā par savu kāzu dienu. Veido frizūras. Agri krāsojas, agri tiecas būt sievietes. Tagad sāku domāt, ka es izaugu nepareizi. Ar citām vērtībām. Ar citiem sapņiem. Man nebija ne jausmas, kas ir jāvēlas meitenēm. Es zināju, tikai to ko vēlējos pati.

Es vēlējos būt māksliniece. Es vēlējos lidot. Es vēlējos būt zirnekļcilvēks. Braukt ar mašīnu. Gribēju, lai man būtu forši ieroči. Gribēju būt spiegs. (spiegiem vienmēr bija forša dzīve, filmās.) Gribēju būt Zorro. Gribēju būt viena no bruņurupučiem ņindzjām.

Vēlmes lidot vairs nav. Zirnekļcilvēks laikam arī nebūšu. Braukšu ar mašīnu. Nopirkšu šaujamo. Būšu māksliniece. Spiegošu. Nopirkšu Zorro- sieviešu kostīma variantu. Varbūt vēl ir laiks, pameklēt kādu mutējošo vielu? Nez vai rupučiem vajag piekto? Varbūt Rafaēls varētu nomirt.

Diploms saņemts. Līmeņi dabūti. Dokumenti nodoti. Par iestājeksāmeniem samaksāts. Tagad vajag sagatavoties eksāmeniem. Gribas sevi apskaut, noskūpstīt un apsveikt.

“Nezin neviens, kur tas sācies, nezin neviens, kur tam gals. Vai ceļš pa kuru aiziet, ir arī ceļš atpakaļ.”

Visādas neķītras un samaitātas domas nāk prātā. Varbūt ir laiks realizēt savus sapņus.

“Some of them want to use you
Some of them want to get used by you
Some of them want to abuse you
Some of them want to be abused

I wanna use you and abuse you
I wanna know what’s inside you”

Citāts no man mīļas grupas “Eurytmics.”

Patiesība gan. Cilvēki dalās tajos, kurus vēlies izmantot tu, tajos kuri vēlas izmantot tevi, labā vai ļaunā nozīmē. Bez šaubām, izmantošana labā nozīmē vēl nav izgudrota.