Nu re. Atkal nonāku pie secinājuma, ka ir jāieraksta citāti no “Kara lidotāja.” Man liekas, ka es sāku mīlēt Franciju. Tas nav tāpēc, ka es par Franciju jūsmotu. Man prieks, ka Francijā ir dzimis Antuāns de Sent Ekziperī, kurš savukārt dara Francijai godu. Lai dzīvo Francija! (jā)

Citēju:

“Esmu saistīts tikai ar to, kam atdodu sevi. Saprotu tikai to, ko padaru par savu. Es esmu vienīgi par tik, par cik mani dzirda mani sakņu avoti. Esmu saistīts ar šo pūli. Šis pūlis ir daļa no manis.”

“Šis pūlis vairs nav pūlis: tā ir tauta.”

*Spontāni apliecināt savu eksistenci.

“Kad runa ir par viņa specialitāti, neviens speciālists nevar novaldīties.”

“Mēs soli pa solim esam nogājuši visu sakāves ceļu. Esam līdzīgi svētceļniekiem, kurus nenomāc tuksnesis, lai cik grūti tur klātos, jo savā sirdī viņi jau sasnieguši svēto pilsētu.”

“Mēs esam aizkavējušies. Tie, kas aizkavējušies, vairs neatgriežas.”

“Mēs ieradīsimies neatļauti kā ļauni enģeļi vai malu mednieki.”

“Agrāk es neizjutu sevišķu cieņu pret pieaugušajiem. Es kļūdījos. Cilvēks nekad nekļūst vecs.”

“No kaujas uzdevuma mēs atgriežamies gatavi saņemt nezināmu balvu, kura nav nekas cits kā mīlestība. Mēs to neatzīstam par mīlestību. Mīlestība, kādu to parasti iedomājamies, ir daudz skaļāka un patētiskāka. Bet te mēs atrodam īstu mīlestību: sakaru tīklu, kas ir mūsu tapšanas pamatā.”

“Ir uzvaras, kas iedvesmo, un uzvaras, kas novājina. Ir sakāves, kas nokauj, un sakāves, kas atmodina. Dzīves izteiksme nav stāvokļi, bet gan darbība.”

“Vienīgā uzvara, kuru nevar apšaubīt, ir uzvara, kas ietverta grauda dīgdspējā. Ja graudu iesēj melnzemes augsnē, tas jau nes uzvaru. Taču jāpaiet laikam, līdz šī uzvara pārvēršas labības triumfā.”

“Nekad vairs nespriedīšu par cilvēkiem pēc gatavām formulām, kas attaisno viņa lēmumus. Pārlieku viegli varam kļūdīties, meklējot drošu pamatu vārdos, tāpat kā darbībā”

“Galu galā, cilvēks vienmēr iet uz to pusi, kur viņu kaut kas pievelk.”

“Kas jādara, lai vesels mežs paceltos gaisā? Ai, pārāk grūti uz to atbildēt… Bet, kas vajadzīgs, lai tas notiktu? Vajadzīgs ugunsgrēks!”

“Kas jādara cilvēkam, lai radītu pirmo kuģi? Atbilde ir pārlieku sarežģīta. Kuģi galu galā radīs tūkstoš pretrunīgu, nedrošu meklējumu. Bet kam jābūt cilvēkam, kurš uzbūvēs kuģi? Te nu es pieskaros radīšanas saknei. Šim cilvēkam ir jābūt tirgonim vai karavīram, jo tikai tad aiz mīlestības uz tālām zemēm viņš katrā ziņā saskubinās tehniķus, sapulcēs strādniekus un kādu dienu nolaidīs kuģi ūdenī!”