Vakarnakt skatījos filmu, laikam par vampīriem. Baigi labā likās, tāpēc gulēt īpašas vēlmes nebija. Vakardien laiks tika pārbīdīts, jeb notika maiņa no Vasaras laika uz Ziemas laiku. Sapratu, ka esmu Ziemas laika cilvēks. Tagad man ir skaidras dažas lietas, kuras agrāk likās neizprotamas. Piemēram: “Kāpēc, kopš pāriešanas uz vasaras laiku, man nav vēlmes iet gulēt, kad pulkstens rāda trīs naktī?” Vakarnakt gāju gulēt trijos, bet pēc vasaras laika, tas nozīmēja, ka eju gulēt četros.

Izsecinājums ir tāds, ka esmu nakts radījums.

Šodien piecelties bija vieglāk, jo es aizgāju gulēt Manā laikā. Tikai lekcijās acis vērās ciet. Tieši tad, kad ir atbraukuši svarīgi Lektori no galvaspilsētas, lai mācītu un apgaismotu Latgalē dzīvojošos Mākslas akadēmijas studentus visādām svarīgām, gudrām lietām grafikas nozarē. Būšu palaidusi svarīgāko gar savām ausīm. Tikai, man dzīvē ir īpašā pieredze, kas ļauj apgūt vielu arī pusnomodā. Tāpēc, viss, kas tika runāts lekcijās ir manā galvā aizķēries. Īpašā pieredze noder. Varu galvot, ka sapratu stāstīto labāk kā būtu sapratusi nomodā.

Tagad sēžu mājās un rakstu referātu Angļu valodā par Fovismu. Manu mīļoto mākslas stilu, jeb novirzienu, kas apgrieza pasauli kājām gaisā. Starp citu no franču valodas – Les Fauves (nozīmē – Mežonīgie zvēri.)

Psiholoģijā izvēlējos referāta tēmu – Pašnāvības.

P.S. Pēc dažiem/daudziem gadiem noteikti būs interesanti palasīt šāda veida referātus, kas uzrakstīti studiju gados. Īpaši mani tajā laikā tirdīs izvēlēto tēmu motīvi.

Mana reliģija.

Šodien man tika izsists pamats zem kājām. Tikai šķietami biju sākusi domāt, ka eju uz priekšu. Psiholoģijas stundā pasniedzēja iepazīstināja mani ar Adlera teorijas centrālo konceptu. Tagam man sāk šķist, ka mana dzīve ir – tiekšanās pārspēt savu vecāko brāli.

Šodien esmu ieguvusi svarīgu amatu – Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles Audzēkņu padomes locekle.

Viena no četriem Audzēkņu padomes locekļiem, kas ir svarīgi. Svarīgi ir būt svarīgam loceklim, lai citi justos mazāk svarīgi. Tas nāk no manis?  Varbūt, ja es nebūtu jaunākais bērns ģimenē, es domātu savādāk. Jaunākie bērni mēģina iekļūt uzmanības centrā. Mēģina pārspēt savus vecākos priekštečus, kas viņiem izdodas diezgan labi.

Zemapziņā mani moka mazvērtības komplekss. Tā sanāk.

Kailums. Šī ir tēma, kura joprojām manā dzīvē ir aktuāla.

Kailums ir aizliegts. Tikai tumsā. Tikai gultā. Tikai internetā, televīzijā. Cenzēts, noslēpts. Tieši otrādi – pārvērsts par šovu. Bet, ja Manā dzīvē kailums ir filosofija? (Tas nav īsti jautājums.)

Kailums – tas ir vienīgais veids, lai iepazītu cilvēku. Cilvēks ir visa mērs. Tieši mana pašreizējā Mākslinieciskā un topošā Akadēmiskā izglītība mani baro ar šāda veida idejām un uzskatiem. Tikai esmu sākusi kailumu uztvert pašsaprotamu. Es pētu kailus cilvēkus, lai varētu iepazīt ķermeni. Ir cilvēki, kas pēta dvēseli. Māksliniekiem ir jādara abi. Radīt līdzību, ne tikai fiziskajā līmenī, bet arī garīgajā ir augstākā meistarība.

Es zīmēju portretus. Es zīmēju kailus cilvēkus. Es pētu cilvēku miesu, cenšoties izprast dvēseli. Manuprāt šī ir visuvarena dāvana man no radītāja. Es ticu iepriekšējai dzīvei. Mana versija ir tāda- Agrākajā dzīvē droši vien biju bezsirdīga – nežēlīga sadiste, kura mocīja cilvēkus gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc man šajā dzīvē ir dota iespēja cilvēkus padarīt mūžīgus, iepazīstot cilvēkus un izlaižot cilvēkus caur sevi.  Iemūžinot savos mākslas darbos. Iespēja izjust radīšanas mokas. Tikai, slavena es iespējams, kļūšu tikai pēc nāves. (Mana pasniedzēja vārdi, kas attiecas uz visiem topošajiem māksliniekiem.) Tāpēc lielāko savas dzīves daļu man nāksies sadarboties ar cilvēkiem, pētot ķermeņus un dvēseles. Labs darbiņš? Mana profesija. Vienīgais, kas man sagādā prieku.

Vēl man sagādā prieku cilvēki. Cilvēka smaids, sejas izteiksme, kas pavērsta pret mani. Sejas vaibsti un ķermeņa proporcijas. Cilvēka ķermeņa daļu izliekumi, formas. Skatoties uz cilvēku, es pētu cilvēka sejas uzbūvi un domās velku viņu sejas uz papīra. Es ieskicēju man apkārtesošo cilvēku tēlus savā atmiņā.

Mani interesē cilvēka dvēsele, tikai citādā veidā. Dvēsele tagad ir ķermenī iesprostots spēks, kas sadzīvo ar savu apvalku.  Apvalks ir šī spēka slāpētājs, tas, kas notur dvēseli važās.

Domās es spēju redzēt cauri apģērbam. Tikai cilvēki, kuri ir pilnībā apsēsti ar Mākslu, spēj raudzīties uz pasauli šādā veidā. Tikai, pirms izģērbt cilvēku, man ir svarīgi noskaidrot cilvēka dvēseli. Savādāk sanāk bezpersonisks diologs starp Mākslinieku un Modeli.

Man patiešām patīk šāds domāšanas veids, kas man piemīt.

“They spoil every romance by trying to make it last forever.”

[Oscar Wilde]

Fonā: Red hot chili Peppers “Tell me baby.”

Tika iegūta pirmā nopietnā darba trauma. Es ceru, ka rēta uz zoda drīzumā pazudīs. Līdz ar šādiem jaunumiem jāsecina, ka pirmais nopietnais darbs, kopš mācos Mākslas akadēmijā ir pabeigts. Ierāmēts un rīt dosies uz Lielo Rudens izstādi. Nobirdināšu pāris asaru, lai gan esmu stipra. Mans gara darbs, mana mīla, mana kaisle, mana dzīve. Mans Pirmais linogriezums ar nosaukumu “Brīvība.” Atskaitot sagriezto zodu un rētas uz rokām, darbs izpildīts veiksmīgi. Tikai darbs ar vaitspirtu man ne sevišķi nāk tuvu pie sirds. Reibst galva. Labi izdomāts, ka pirms stājies Mākslas akadēmijā, tev iedod parakstīt papīru, ka turpmāk nāksies strādāt ar visādām kaitīgām vielām. Tas ir bīstami. Ar darbarīkiem sagrieztās rokas, kuras pamazām sāk kļūt raupjas no biežās saskaršanās ar kaitīgām vielām, kā piemēram terpentīnu un vaitspirtu, ir jāupurē. Mugura arī tiek pamazām sabeigta. Stāvēt apmēram astoņas stundas dienā ir smagi. Zīmējot vai gleznojot pie molberta ir jāatrodas vertikālā pozīcijā. Es laikam apskaužu cilvēkus, kuri var sēdēt lekcijās, savā darba vietā. Gleznotavā vienmēr smaržo pēc terpentīna vai cita šķīdinātāja. Estampā – vajag notīrīt klišejas ar šķīdinātāju, lai varētu tās izmantot atkārtoti. Šādās reizēs nākas noreibt no kaitīgajiem izgarojumiem.

Man vajadzīgi cimdi un respirators. Varbūt arī atvaļinājums.  Varbūt veselības apdrošināšana.  Dzīvības apdrošināšana?

P.S. Radītāj, sargi mani. Man patīk mācīties akadēmijā, tie cilvēki man apkārt ir fantastiski. Sargi arī viņus/viņas. Viena no retajām reizēm, kad domāju par citiem cilvēkiem.

“Я обьявляю о том, что появлятся в интернете буду редко но метко.”

Šis ir citāts, kas varētu raksturot manu šībrīža dzīves posmu. Piedodiet, bet visiem manis nepietiks. Gaidiet vasaru, kad varēšu rakstīt par apburošām fotosesijām. Pagaidām, māksla mani prasa upurēties. Es pati uzprasījos uz šo upuri.

P.s. Starp citu, otrdienās – zīmēju kailas sievietes.

Ārā lietus līst

Manas domas klīst

Slapjas

+Kiss on the stomach = “I want to play”
+Kiss on the Forehead = “I will keep you safe”
+Kiss on the Ear = “You should listen a bit more”
+Kiss on the Cheek = “We’re in public”
+Kiss on the Hand = “I adore you”
+Kiss on the Neck = “we are about to have fun”
+Kiss on the Shoulder = “I want you to follow me”
+Kiss on the Lips = “I love you more than life”

What the gesture means…
+Holding Hands = “we are inseperable”
+Slap on the Butt = “That’s mine”
+Holding on tight = “I want to protect you”
+Looking into each other’s Eyes = “I can see the truth”
+Playing with Hair = “Let’s do something”
+Arms around the Waist = “I want you closer”
+Laughing while Kissing = “I am having a good time”
+picking someone up off their feet = “i would do anything you ask”

–Advice–
+ Dont ask for a kiss, take one
+If you were thinking about someone while reading this,
you’re definitely in Love.

–Requirements–
+Post this again after reading!!
Or you will have a bad year of Relationships.

If you LIKE, LOVE, OR MISS someone right now
and can’t get them out of your head
then Re-post this within One Minute and Whoever you are missing will surprise you.
Repost this as “what a kiss means”

P.s. Uzķēros.

Rutīna. Apmēram pēc mēneša LMA, ir iestājusies vecā labā – rutīna. No rīta uz akadēmiju, pēc akadēmijas uz mājām. Labākajā gadījumā, ieeju veikalā. Pirms rutīnas iestāšanās vēl paspēju nosvinēt (kārtējo reizi) savu 20. dzimšanas dienu, jauno kolēģu lokā. Atgriežoties pie rutīnas. Pēc akadēmijā pavadītās dienas, dodos uz mājām, kur labākajā gadījumā – uzreiz iekrītu gultā, pirms tam palasot grāmatu, sliktākajā gadījumā – visu vakaru nosēžu pie datora. Nav laika satikt vecus draugus, nav laika izklaidēties. Labi, ja reizi nedēļā noskatos filmu. Man pietrūkst, agrāko laiku. Tas ir sviests, ka var sākt jaunu dzīvi.  Man vajag brīnumu.

Dievs, lūdzu sūti man atpestīšanu, tuvākajā laikā.

Pēdējā laika dīvainība.

Uz līmlapiņām rakstu ar CD – pen. Agrāk tas bija Tabu.