Uz galda stāv pieci lati, sveša flešatmiņa, papīrītis no apēsta biezpiena sieriņa šokolādes glazūrā, CD- pen, un līmlapiņu blociņš ar ierakstu: “Nav parastu baudu. Nu, varbūt rupjmaize.” (atsauce uz autoru I.Ž, kas zināmā mērā paliek anonīms.)

Fonā skan: “All you need is love” no mūzikla “Across the Universe”, kuru nomaina “In the Name of love” U2 izpildījumā.

Bija laiki, kad pieci lati uz galda nemētājās. Bija laiki, kad biezpiena sieriņš šokolādes glazūrā bija retums. Bija laiki, kad man nebija savas flešatmiņas, tagad man ir divas un grasos pirkt vēl. Bija laiki, kad nebija neviena kuru varētu citēt. Tikai sevi. Bija laiki, kad CD- pen’s nebija vajadzīgs, jo nebija disku, nebija datora. Jā, bija arī laiki, kad man nebija muzikālās gaumes.

Labi, ka tagad ir. Bet mīlestības kā nav tā nav.

Sniegs ir pagodinājis mani ar savu klātbūtni. Saka, ka sniegs nākot kā atpestīšana. Sanāk, ka dzīvoju Grēku pilsētā. Balts un nevainīgs. Un auksts. Es arī gribētu tāda būt. Bet dzīslās rit asinis un pieprasa savu tiesu.

Current music: Van Halen “Why can’t This Be Love?”

Trīs rotaļīgas kaķenītes meklē mājas. Prot nokārtoties kastītē. Ēd visu.

Current music: Nine Inch Nails – Closer.

Man būs melns ādas dīvāns. Nopietni. Gultas man nebūs.

“Laiks dzīvot un laiks mirt”.

Pagājušās nedēļas nogales aktualitātes:

De ja vu, bet varbūt tomēr esmu sākusi To darīt biežāk. (Un labāk) Divas dienas pēc kārtas no rīta pamostoties un ieskatoties spogulī, pēc mirkļa vaicāju sev:”бурная ночь?” Un TAS ar ko es nodarbojos divas naktis pēc kārtas, nav tas, kas varētu automātiski iešauties prātā.

“Tas” ir laika/brīvā laika pavadīšana kopā ar cilvēkiem. Vientuļnieces dzīvē ir ieviesušās korekcijas.

Man bija unikāla pieredze fotografēšanā. Redz, man katra pieredze fotografēšanā ir unikāla, bet šoreiz unikālāka.

Tikai piektdienas vakarā man bija atslodzes diena, tas vienmēr. Visu nakti baudīju šampanieti (ar tiem kokteiļu sarkanajiem ķirsīšiem, kas mēdz būt dažādās krāsās), spēlēju biljardu un baudīju vīriešu sabiedrību.

Man patīk piektdienas vakari, kas turpinās naktī uz sestdienu. Patīk mūzika un sabiedrība.

Man ir sava ģimene. Savs visnotaļ šaurs cilvēku loks, kurus saukt – draugi. Draugi ir mana ģimene. Ir pienācis laiks, kad pamazām sāku pamest ierasto ligzdu.

Īstenībā man ir pedantiskas novirzes. Ja kāds/kāda mēslotu uz manas istabas grīdas, gultas, krēsla, galda, skapī, sienām, plauktos, tad nogalinātu, uz vietas. Neškirojot pēc dzimumiem, rases, nacionālās piederības un seksuālās orientācijas. Mēslot manā istabā drīkstu vienīgi es, kas savukārt nozīmē, ja kāds/kāda vēlētos sakārtot manis radīto “cūkas kūti”, tad šķirtos no savas dzīvības.

“Tā tie bērni aug… multeņu un sadisma iespaidā.”

I want to be forever young. Do you really want to live forever? (skan fonā: Forever Young)

Satriecošs mitrs rīts, ārpusē. Manā sirdī mīt skumjas. Šī dziesma, manī atmodina vēlmi pieraktīt. Fragmentus no manas dvēseles.

Man patīk filmas par vampīriem. Noskatījos “Intervija ar vampīru”, apmēram ar vienas nedēļas intervālu, redzēju divas šāda veida filmas. Un vampīri paliek jauni. Es kļūstu tikai jaunāka, kamēr pārējie, bijušie, tagadējie, apkārtējie noveco. Liek aizdomāties fakts, ka es joprojām izskatos pēc trīspadsmitgadnieces. Tikai acis pasaka priekšā, ka mana dvēsele nav tik jauna.

Sirds dauzās…Tik sen nav likta šī pieturzīme.