Ziemassvētku tirdziņš akadēmijā sniedza man vairāk prieka kā biju cerējusi. Tuvojas skates un norisinās sesija, tomēr Mazā cītīgā grafiķe (es) atrada laiku, lai uztaisītu ziemassvētku kartiņas. Uzliku cenu līdz 50 sant. par vienu, kopā septiņas. Atnāca bērnu bariņš (pirmā klase, iespējams) un meklēja nopērkamas lietas. Tā lūk, manas kartiņas izpirka. Visas. šodien taisīšu vēl. Prieks bērnu acīs ir lielākais dārgums, kas ir jāsaglabā. Viena meitene nopirka veselas divas. Un gribējās Noglāstīt galvu tiem bērniem, kas pirka manas kartiņas. Speciāli liku mazu cenu, jo būdama maza, kad braucu ekskursijās un gāju uz vietām kopā ar klasi, tad nevarēju atļauties nopirkt dārgas lietas. Bet skaistas lietas ne vienmēr ir dārgas. Es būšu labākais Mākslinieks. Cilvēks, kas vēlas saņemt prieku par savu darbu, nevis naudu. Naudu pelnīšu citā veidā, piemēram man būs savs bizness. Redz, karjera iet uz priekšu, bet saprotu, ka ar mākslu nopelnīt būs grūti. Īpaši ja gribas saņemt prieku nevis materiālos labumus.
Mums akadēmijā ir eglīte, kuru izrotāja akadēmijas studenti. Un es mīlu šos cilvēkus. Pirmais kopā pavadītais pusgads tuvojas noslēgumam. Manu vārda dienas svinēšanu nāksies atlikt uz vēlāku laiku, jo ir jākar darbi.
Prieks sirdī. Zūd skumjas.
