Trīs rotaļīgas kaķenītes meklē mājas. Prot nokārtoties kastītē. Ēd visu.

Current music: Nine Inch Nails – Closer.

Man būs melns ādas dīvāns. Nopietni. Gultas man nebūs.

“Laiks dzīvot un laiks mirt”.

Pagājušās nedēļas nogales aktualitātes:

De ja vu, bet varbūt tomēr esmu sākusi To darīt biežāk. (Un labāk) Divas dienas pēc kārtas no rīta pamostoties un ieskatoties spogulī, pēc mirkļa vaicāju sev:”бурная ночь?” Un TAS ar ko es nodarbojos divas naktis pēc kārtas, nav tas, kas varētu automātiski iešauties prātā.

“Tas” ir laika/brīvā laika pavadīšana kopā ar cilvēkiem. Vientuļnieces dzīvē ir ieviesušās korekcijas.

Man bija unikāla pieredze fotografēšanā. Redz, man katra pieredze fotografēšanā ir unikāla, bet šoreiz unikālāka.

Tikai piektdienas vakarā man bija atslodzes diena, tas vienmēr. Visu nakti baudīju šampanieti (ar tiem kokteiļu sarkanajiem ķirsīšiem, kas mēdz būt dažādās krāsās), spēlēju biljardu un baudīju vīriešu sabiedrību.

Man patīk piektdienas vakari, kas turpinās naktī uz sestdienu. Patīk mūzika un sabiedrība.

Man ir sava ģimene. Savs visnotaļ šaurs cilvēku loks, kurus saukt – draugi. Draugi ir mana ģimene. Ir pienācis laiks, kad pamazām sāku pamest ierasto ligzdu.

Īstenībā man ir pedantiskas novirzes. Ja kāds/kāda mēslotu uz manas istabas grīdas, gultas, krēsla, galda, skapī, sienām, plauktos, tad nogalinātu, uz vietas. Neškirojot pēc dzimumiem, rases, nacionālās piederības un seksuālās orientācijas. Mēslot manā istabā drīkstu vienīgi es, kas savukārt nozīmē, ja kāds/kāda vēlētos sakārtot manis radīto “cūkas kūti”, tad šķirtos no savas dzīvības.

“Tā tie bērni aug… multeņu un sadisma iespaidā.”

I want to be forever young. Do you really want to live forever? (skan fonā: Forever Young)

Satriecošs mitrs rīts, ārpusē. Manā sirdī mīt skumjas. Šī dziesma, manī atmodina vēlmi pieraktīt. Fragmentus no manas dvēseles.

Man patīk filmas par vampīriem. Noskatījos “Intervija ar vampīru”, apmēram ar vienas nedēļas intervālu, redzēju divas šāda veida filmas. Un vampīri paliek jauni. Es kļūstu tikai jaunāka, kamēr pārējie, bijušie, tagadējie, apkārtējie noveco. Liek aizdomāties fakts, ka es joprojām izskatos pēc trīspadsmitgadnieces. Tikai acis pasaka priekšā, ka mana dvēsele nav tik jauna.

Sirds dauzās…Tik sen nav likta šī pieturzīme.

Vakarnakt skatījos filmu, laikam par vampīriem. Baigi labā likās, tāpēc gulēt īpašas vēlmes nebija. Vakardien laiks tika pārbīdīts, jeb notika maiņa no Vasaras laika uz Ziemas laiku. Sapratu, ka esmu Ziemas laika cilvēks. Tagad man ir skaidras dažas lietas, kuras agrāk likās neizprotamas. Piemēram: “Kāpēc, kopš pāriešanas uz vasaras laiku, man nav vēlmes iet gulēt, kad pulkstens rāda trīs naktī?” Vakarnakt gāju gulēt trijos, bet pēc vasaras laika, tas nozīmēja, ka eju gulēt četros.

Izsecinājums ir tāds, ka esmu nakts radījums.

Šodien piecelties bija vieglāk, jo es aizgāju gulēt Manā laikā. Tikai lekcijās acis vērās ciet. Tieši tad, kad ir atbraukuši svarīgi Lektori no galvaspilsētas, lai mācītu un apgaismotu Latgalē dzīvojošos Mākslas akadēmijas studentus visādām svarīgām, gudrām lietām grafikas nozarē. Būšu palaidusi svarīgāko gar savām ausīm. Tikai, man dzīvē ir īpašā pieredze, kas ļauj apgūt vielu arī pusnomodā. Tāpēc, viss, kas tika runāts lekcijās ir manā galvā aizķēries. Īpašā pieredze noder. Varu galvot, ka sapratu stāstīto labāk kā būtu sapratusi nomodā.

Tagad sēžu mājās un rakstu referātu Angļu valodā par Fovismu. Manu mīļoto mākslas stilu, jeb novirzienu, kas apgrieza pasauli kājām gaisā. Starp citu no franču valodas – Les Fauves (nozīmē – Mežonīgie zvēri.)

Psiholoģijā izvēlējos referāta tēmu – Pašnāvības.

P.S. Pēc dažiem/daudziem gadiem noteikti būs interesanti palasīt šāda veida referātus, kas uzrakstīti studiju gados. Īpaši mani tajā laikā tirdīs izvēlēto tēmu motīvi.

Mana reliģija.

Šodien man tika izsists pamats zem kājām. Tikai šķietami biju sākusi domāt, ka eju uz priekšu. Psiholoģijas stundā pasniedzēja iepazīstināja mani ar Adlera teorijas centrālo konceptu. Tagam man sāk šķist, ka mana dzīve ir – tiekšanās pārspēt savu vecāko brāli.

Šodien esmu ieguvusi svarīgu amatu – Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles Audzēkņu padomes locekle.

Viena no četriem Audzēkņu padomes locekļiem, kas ir svarīgi. Svarīgi ir būt svarīgam loceklim, lai citi justos mazāk svarīgi. Tas nāk no manis?  Varbūt, ja es nebūtu jaunākais bērns ģimenē, es domātu savādāk. Jaunākie bērni mēģina iekļūt uzmanības centrā. Mēģina pārspēt savus vecākos priekštečus, kas viņiem izdodas diezgan labi.

Zemapziņā mani moka mazvērtības komplekss. Tā sanāk.

Kailums. Šī ir tēma, kura joprojām manā dzīvē ir aktuāla.

Kailums ir aizliegts. Tikai tumsā. Tikai gultā. Tikai internetā, televīzijā. Cenzēts, noslēpts. Tieši otrādi – pārvērsts par šovu. Bet, ja Manā dzīvē kailums ir filosofija? (Tas nav īsti jautājums.)

Kailums – tas ir vienīgais veids, lai iepazītu cilvēku. Cilvēks ir visa mērs. Tieši mana pašreizējā Mākslinieciskā un topošā Akadēmiskā izglītība mani baro ar šāda veida idejām un uzskatiem. Tikai esmu sākusi kailumu uztvert pašsaprotamu. Es pētu kailus cilvēkus, lai varētu iepazīt ķermeni. Ir cilvēki, kas pēta dvēseli. Māksliniekiem ir jādara abi. Radīt līdzību, ne tikai fiziskajā līmenī, bet arī garīgajā ir augstākā meistarība.

Es zīmēju portretus. Es zīmēju kailus cilvēkus. Es pētu cilvēku miesu, cenšoties izprast dvēseli. Manuprāt šī ir visuvarena dāvana man no radītāja. Es ticu iepriekšējai dzīvei. Mana versija ir tāda- Agrākajā dzīvē droši vien biju bezsirdīga – nežēlīga sadiste, kura mocīja cilvēkus gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc man šajā dzīvē ir dota iespēja cilvēkus padarīt mūžīgus, iepazīstot cilvēkus un izlaižot cilvēkus caur sevi.  Iemūžinot savos mākslas darbos. Iespēja izjust radīšanas mokas. Tikai, slavena es iespējams, kļūšu tikai pēc nāves. (Mana pasniedzēja vārdi, kas attiecas uz visiem topošajiem māksliniekiem.) Tāpēc lielāko savas dzīves daļu man nāksies sadarboties ar cilvēkiem, pētot ķermeņus un dvēseles. Labs darbiņš? Mana profesija. Vienīgais, kas man sagādā prieku.

Vēl man sagādā prieku cilvēki. Cilvēka smaids, sejas izteiksme, kas pavērsta pret mani. Sejas vaibsti un ķermeņa proporcijas. Cilvēka ķermeņa daļu izliekumi, formas. Skatoties uz cilvēku, es pētu cilvēka sejas uzbūvi un domās velku viņu sejas uz papīra. Es ieskicēju man apkārtesošo cilvēku tēlus savā atmiņā.

Mani interesē cilvēka dvēsele, tikai citādā veidā. Dvēsele tagad ir ķermenī iesprostots spēks, kas sadzīvo ar savu apvalku.  Apvalks ir šī spēka slāpētājs, tas, kas notur dvēseli važās.

Domās es spēju redzēt cauri apģērbam. Tikai cilvēki, kuri ir pilnībā apsēsti ar Mākslu, spēj raudzīties uz pasauli šādā veidā. Tikai, pirms izģērbt cilvēku, man ir svarīgi noskaidrot cilvēka dvēseli. Savādāk sanāk bezpersonisks diologs starp Mākslinieku un Modeli.

Man patiešām patīk šāds domāšanas veids, kas man piemīt.

“They spoil every romance by trying to make it last forever.”

[Oscar Wilde]

Fonā: Red hot chili Peppers “Tell me baby.”